Digitālās ierīces ir uzlabojušas mūsu ikdienu, taču acu spēja pielāgoties tam stipri atpaliek.
Pēdējā laikā ir parādījies jēdziens Datora Redzes Sindroms – Computer Vision Syndrome (CVS) vai saukts arī Digital Eye Strain. Pētījumi liecina, ka līdz pat 75% datorlietotāju saskaras ar šo problēmu. To novēro cilvēkiem, kuri ikdienā vairākas stundas strādā ar datoru. Sūdzības ir par redzes asuma zudumu, dedzinošu sajūtu acīs, sausuma sajūtu, asarošanu, acs ābolu apsārtumu, pat sāpēm acs dobumos un pieres rajonā, kakla un galvas sāpes un ātru nogurdināmību. Redzes laukā var parādīties balti vai melni punkti, kas maina krāsu, reti var parādīties dubultošanās. Lielākoties šīs sajūtas var parādīties pēc 4 darba stundām.
Acu sausums
Acs būtu jāmirkšķina aptuveni 22 reizes minūtē, bet strādājot ar datoru, šis biežums samazinās vairākkārt, līdz ar to samazinās asaru plēvītes veidošanās un noturība. Nereti birojos darbojas gaisa kondicionieris, bet nenotiek gaisa mitrināšana. Tas paātrina asaru plēvītes žūšanu. Tādējādi acs netiek pienācīgi mitrināta, barota un aizsargāta, kā arī tiek traucēta staru laušanas funkcija. Tas ir iemesls mainīgam redzes asumam. Tāpat kā netīram mašīnas vējstiklam ar putekļiem, kas rada sliktu redzamību – to jānomazgā, lai redzētu.
Asaru sastāvā ir:
Acs apasarošanā var notikt izmaiņas, kas pielīdzināmas Sausās Acs sindromam.
Viltus tuvredzība
Ilgstošs darbs ar datoru (īpaši gadījumos, ja netiek ievērots pareizs darba režīms, un darba apstākļi neatbilst normatīviem) var provocēt tā sauktās viltus tuvredzības rašanos. Tā var parādīties gan cilvēkiem, kuriem līdz šim nav bijuši redzes traucējumi, gan arī tuvredzīgiem cilvēkiem (šajā gadījumā mīnuss pieaug). Pēc darba ar datoru novērojams nogurums, nespēja normāli fokusēt redzi, novēro miglošanos, attēls dubultojas, pasliktinās redze tālumā, ir apgrūtināta lasīšana.
Acs lēca ir elastīga un iekārta saitēs, kas piestiprinās pie acs iekšējiem muskuļiem. Atkarībā no tā, kur cilvēks skatās, smadzenēm tiek sūtīts impulss un muskulis vai nu atslābst vai saraujas. Akomodācijas procesā mainās lēcas izliekums. Ja redze jāfokusē tuvumā, muskulis saspringst – lēca izliecas, savukārt skatoties tālumā – lēca kļūst plānāka, jo muskulis atslābst.
Dēļ Ilgstošas skatīšanas uz objektu vienā attālumā saspringums pieaug, var rasties akomodācijas muskuļu spazmas. Un tad arī seko atzinums, ka cilvēks vairs labi neredz ne tuvumā, ne tālumā. Iespējams, ir izveidojies viltus mīnuss. Bieži šādos gadījumos tuvredzīgajiem cilvēkiem tiek piemeklētas brilles ar lielākām dioptrijām, redze it kā uzlabojas, tomēr viltus tuvredzības gadījumos tā nav pareizā taktika, jo rezultātā acs tiek vēl vairāk pārslogota – redze tiek pārkoriģēta, bet cēlonis nav novērsts – acs joprojām tiek pārpūlēta.
Ko darīt?
Pieteikties vizītei pie mūsu speciālistiem: