Vesela acs lēca ir caurspīdīga, un gaisma bez grūtībām tiek tai cauri.

Katarakta ir acs caurspīdīgās lēcas apduļķošanās. Ja izveidojusies katarakta, lēca sabiezē un kļūst duļķaina. Gaismai ir grūti tai izlauzties cauri, un redze aizmiglojas. Lēcas apduļķošanās apjoms un veidi var būt dažādi. Ja apduļķošanās izveidojusies tālāk no lēcas centra, tad kataraktas esamību var arī neievērot. Katarakta var būt par cēloni miglainam vai saplūdušam attēlam.

Ar glaukomu slimo visā pasaulē un joprojām tā ir viens no vadošajiem akluma cēloņiem. Glaukoma ir lēni progresējoša slimība, kas izpaužas ar izmaiņām redzes nervā un redzes laukā.

Glaukomas riska faktori ir:

• acu spiediens,
• vecums – attīstās pēc 40 gadu vecuma,
• iedzimtība - pirmās pakāpes radiniekiem risks saslimt ir 4-8 reizes lielāks,
• vispārējas saslimšanas - cukura diabēta pacientiem risks saslimt ar glaukomu ir 2 reizes lielāks;
• asins vadu slimības,
• ilgstoša sterioīdu lietošana,
• smēķēšana,
• traumas.

Glaukoma var būt iedzimta vai iegūta. Iegūta glaukoma var būt atvērta kakta glaukoma un slēgta kakta glaukoma. Slēgta kakta glaukoma raksturojas ar glaukomas lēkmēm, kuras nav iespējams nepamanīt. Šī veida glaukomas sākotnējās pazīmes var būt periodiskas galvassāpes, redzes miglošanās un varavīksnenes loki ap gaismas avotu.

Mazulim jau piedzimstot piemīt spēja redzēt. Sarežģītā redzes sistēma šajā brīdī uzsāk strauju attīstības posmu, kas turpinās līdz 7-8 gadu vecumam, un tad pāriet lēnākā fāzē līdz pat 20 gadu vecumam.